Iepērcies internetveikalā Gandrs

Ranunculus acris L.


Ranunculus acris L. karte
Iepriekšējā suga Nākamā suga

Apraksts: Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 20-80 cm) gundegu dzimtas lakstaugs. Atkarībā no augšanas vietas ļoti mainīga izskata augs. Saknenis īss, ar daudzām bārkšsaknēm. Stublājs stāvs, zarains, kails vai ar īsiem, piekļautiem matiņiem. Stublāja augšdaļa maz aplapota. Lapojumu veido galvenokārt piezemes lapas, kā arī lapas stublāja apakšdaļā. Lapas uz dažādām auga daļām būtiski neatšķiras. Tās ir staraini dalītas vai šķeltas 3-5 rombiskās līdz lineārās un sēdošās plūksnās. Apakšējo lapu plātne visbiežāk piecplūksnaina. Ziedi pa vienam garu ziedkātu galā. Vainaglapas zeltaini dzeltenas (ga ap 1 cm). Kauslapas vairāk vai mazāk pieliekušās pie vainaglapām. Zieda kāts gluds. Ziedgultne kaila. Riekstiņi kaili, ar īsu, gandrīz taisnu knābīti. Zied no maija līdz septembrim.

Izplatība: Mainīga izskata, visā pasaulē plaši izplatīta suga, kā ietvaros nodala vairākas pasugas un varietātes.

Latvijā ļoti bieži visā teritorijā.

Biotopi: No atsevišķiem eksemplāriem līdz monodominantās grupās sastopama dažādās pļavās, sausos mežos, krūmājos, kā arī nezālienēs.

Īpašas norādes: Vislīdzīgākā Stevena (R. stevenii), daudzziedu (R. polyanthemos) un birztalas (R. nemorosus) gundegai. Atšķirama pēc gluda (ne rievaina) ziedkāta, kailas (ne apmatotas) ziedgultnes, lapas plūksnas (salīdzinājumā ar daudzziedu gundegu) daudz platākas, riekstiņa knābītis taisns (ne saritināts kā birztalas gundegai). Atšķirības pazīmes no Stevena gundegas skatīt sugas apraksta daļā.

Very common. From solitarily specimens to big groups in meadows, dry forests and wasty places.

Очень часто. От единичных экземпляров до большими группами на лугах, в сухих лесах и сорных местах.

Līdzīgās sugas

  • Ranunculus stevenii Andrz. (Stevena gundega)

    Latvijā ļoti reti sausās vietās, pārsvarā nezālienēs, konstatēta Stevena gundega (R. stevenii Andrz., syn. R. strigulosus Schur), kas ir ļoti līdzīga kodīgajai gundegai un kuru daudzi autori iekļauj tās sastāvā kā pasugu vai varietāti. Galvenās atšķirības pazīmes no kodīgās gundegas ir divas. Pirmkārt, piezemes lapas staraini dalītas 3-7 olveidīgos, salīdzinoši platākos segmentos ar ķīļveida pamatu. Pie stublāja pamata mēdz būt iepriekšējā gada sažuvušo lapu paliekas. Arī stublāja lapas ir salīdzinoši platākas, šauri olveidīgas vai iegarenas. Otrkārt, riekstiņa knābītis ir plats, mazliet āķveidīgs (nevis īss un gandrīz taisns).

Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.