Puccinellia capillaris (Lilj.) Jansen
syn. P. distans (Jacq.) Parl. ssp. borealis (Holmb.) W.E.Hughes
- latviski: matveida pukcinellija
- angliski: northern Saltmarsh-grass
- vāciski: Haar-Salzschwaden
- zviedru: saltgräs
- igauņu: rand-nadahein
- lietuviešu:
- krievu: бескильница волосовидная
Apraksts: Daudzgadīgs, neliels (ga 15-40 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Cers skrajš. Stiebrs stāvs, kails. Lapas ierotījušās, šauras (pl 0.1-0.2 cm), pelēkzaļas, dažreiz it kā ar apsarmi. Maksts kaila. Ziedi skrajā skarā (ga 5-20 cm); skaras zari horizontāli vai slīpi vērsti augšup. Skaras ass un zari raupji. Vārpiņā parasti 6 ziedi, vārpiņas gaišzaļas vai zilganzaļas. Vārpiņas plēksnes smailas, gludas, putekšnīcas dzeltenas. Ārējā zieda plēksne (ga 0.25-0.4 cm) zālaina, ar plēvjaini nosmailotu galu. Vārpiņa līdzena, plēksnes cieši piegulst cita pie citas. Akota nav. Auglis - ovāls grauds. Zied jūlijā.
Izplatība: Sāļainu piekrastes augteņu suga ziemeļu un rietumu Eiropā.
Latvijā reti, Rīgas līča centrālajā un austrumu piekrastē.
Biotopi: Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas miklos piejūras smiltājos, starpkāpu ieplakās un pļavās ar skraju veģetāciju. Raksturīga suga augu sabiedrībās sāļainās, skrajās jūras piekrastes pļavās: Cl. Asteretea tripolii, All. Puccinellion.
Īpašas norādes: Ļoti grūti atšķirams augs. Līdzīga citām Latvijā piejūras smiltājos sastopamām pukcinellijām: attālajai (P. distans) un jūrmalas (P. maritima). No attālās pukcinellijas atšķirama pēc šaurām, ierotītām (nevis daudzmaz plakanām) lapām; ziedot dzeltenām (nevis oranždzeltenām vai ar sārtu nokrāsu) putekšnīcām; pēc smailām (nevis strupām, nošķeltām) ārējām zieda plēksnēm. Ārējā zieda plēksne ir salīdzinoši garāka. Zieda plēksnes forma ir galvenā atšķirības pazīme. Vēl grūtāk atšķirama no jūrmalas pukcinellijas, kam tāpat ir smailas zieda plēksnes. Parasti vārpiņā 6 (nevis 5) ziedi, zieda plēksnes vārpiņā gludas (nevis galā mazliet atstāv un gala plēksne izvirzīta). Vēl varētu būt līdzīga ūdens avotenei (Catabrosa aquatica), kas arī aug miklos piejūras smiltājos. Avotenei raksturīga plaša, piramidāla skara ar vairāk vai mazāk violetu nokrāsu.
Ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 1.kategorijā.
Rare coastal species; mostly central and eastern part of the Gulf of Riga. Solitarily specimens and small groups on the beach, in wet cavities and meadows at the sea.
Редкий приморский вид; в основном в центральной и восточной части Рижского залива. Единичные экземпляры и небольшие группы на песчаном пляже, по влажным впадинам и на лугах у моря.
Līdzīgās sugas
-
Puccinellia gigantea (Grossh.) Grossh. (milzu pukcinellija)
Galvenokārt jūras piekrastes smiltājos sastopamajām vietējām pukcinellijām maz līdzīga ir XX gs. otrajā pusē dažas reizes atrastā milzu pukcinellija (Puccinellia gigantea (Grossh.) Grossh., syn. P. sclerodes V.I.Krecz.) no DDA Eiropas un Āzijas smiltājiem un solončakiem. Tā ir manāmi lielāka (ga 50-120 cm) nekā vietējās sugas. Daudzgadīgs augs ar gludu, stāvu stiebru. Lapas plakanas (pl 0.4-0.7 cm), atstāv no stiebra. Vārpiņas lielas (ga ap 1 cm). Vārpiņas plēksnes īsas. Zieda plēksnes nevienādas: iekšējā manāmi īsāka, šķautne sīkdzeloņaina. Ārējā zieda plēksne olveidīga (ga 0.2-0.3 cm), pamats apmatots, gals pēkšņi sašaurināts, nereti zobains. Zied jūlijā, augustā. Meklējama nezālienēs, izgāztuvēs un gar dzelzceļiem.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
