Augi

Palielināt attēlu

Apraksts: Daudzgadīga, vidēja vai liela (ga 50-100 cm), pārziemojoša vairogpaparžu dzimtas paparde. Lapas rozetē, cers blīvs. Saknenis īss, resns. Lapas kātu blīvi, bet plūksnu asi skrajāk klāj brūni plēkšņmatiņi. Lapas cietas, tumšzaļas, ar kailu, spīdīgu virspusi, mazliet ādainas, visplatākās vidusdaļā, pie pamata acīm redzami šaurākas. Lapa divkārt plūksnaina. Pirmās pakāpes plūksnas lancetiskas, gari nosmailotas. Otrās pakāpes (sīkās) plūksnas (ga 1-2 cm) gandrīz sēdošas, olveidīgas vai rombiskas, pie pamata ar acīm redzami lielāku un smailu austiņu. Otrās pakāpes apakšējā plūksna parasti lielāka. Plūksnu mala zāģzobaina, akotsmaila. Sori (sporu nesēji) lapas apakšpusē starp vidusdzīslu un plūksnas malu, uz sāndzīslām. Ir plēvjains, ieapaļš un paliekošs plīvurs. Sporas nogatavojas augustā un septembrī.

Izplatība: Rietumu, centrālajā un dienvidu Eiropā sastopama suga.

Latvijā ļoti reti, tikai valsts rietumdaļā, sugas atradnes ziemeļaustrumos no vienlaidu areāla.

Biotopi: Slīteres Zilo kalnu kraujā veido dažāda lieluma grupas auglīgos platlapju un platlapju - egļu mežos. Citās atradnēs Kurzemē eksemplāru skaits mazs.

Īpašas norādes: No ozolpapardēm (Dryopteris spp.) atšķirama pēc ādainām lapām ar zāģzobainām un akotsmailām otrās pakāpes plūksnām, kam pie pamata acīm redzami lielāka un smaila austiņa (ozolpapardēm šādu pazīmju nav).
Vislīdzīgākā tikpat retai sugai - Brauna cietpapardei (P. braunii). Atšķirama pēc tumšākām lapām ar kailu virspusi (nevis abpusēji klāta ar plēkšņmatiņiem). Abu pakāpju plūksnas salīdzinoši smailākas (nevis strupas), sporu nesējus sedzošais plīvurs paliekošs (nevis nokrīt).

Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 1.kategorijā.

Very rare. Mostly in the National park of Slitere. Groups in broad-leaved and mixed forests.

Очень редко. Преимущественно в национальном парке Слитере. Группы в широколиственных и смешанных лесах.