parastā egle

Picea abies (L.) H.Karst. (syn. P. excelsa (Lam.) Link)

Picea abies (L.) H.Karst. attēls
  • parastā egle attēls
  • parastā egle attēls
  • parastā egle attēls
  • parastā egle attēls

latviski: parastā egle

angliski: Norway Spruce

vāciski: Gemeine Fichte

zviedriski: gran

igauniski: harilik kuusk

lietuviski: paprastoji eglė

krieviski: ель европейская

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Picea abies (L.) H.Karst. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Mūžzaļš, liels (līdz 45 m augsts) priežu dzimtas koks, kas sasniedz līdz 300 gadu vecumu. Vainags slaids, konusveidīgs. Sakņu sistēma sekla. Miza pelēka, sīkzvīņaini atlobījusies. Skujas tumši zaļas, īsas (ga 2-3 cm), uz zariem blīvi. Skujas plēvjainais kātiņš, skujai nobirstot, paliek pie zara. Dzeltenīgie līdz spilgti sarkanie vīrišķie "ziedi" (skujkokiem nav ziedu šī jēdziena tradicionālajā izpratnē!) atrodas uz iepriekšējā gada dzinumiem blīvos sakopojumos (strobilos). Sievišķie "ziedi" iepriekšējā gada dzinumu galos. Sievišķajam "ziedu" sastatam nogatavojoties veidojas raksturīgs cilindrisks čiekurs (ga 7-15 cm). "Zied" maijā, jūnijā. Sēklas no čiekura izbirst nākamajā pavasarī.

Izplatība:

Plaši Eiropas mērenā klimata joslā un kalnu apvidos izplatīta suga.

Latvijā ļoti bieži visā teritorijā. Latvija pieder pie egles areāla zemienes daļas, kas ir nodalīta no Viduseiropas kalnaino apvidu daļas.

Biotopi:

Tīraudzēs vai mistraudzēs sausieņu mežos mēreni auglīgās augsnēs, kā arī mitrās, galvenokārt minerālaugsnēs. Veido aptuveni vienu piektdaļu Latvijas mežu kopplatības. Boreālo skujkoku mežu klases (Cl. Vaccinio-Piceetea) augu sabiedrību neiztrūkstoša suga.

Īpašas norādes:

Rūpnieciski nozīmīgs koks. Dekoratīvās formas plaši izmanto apstādījumos.

Very common. Pure and mixed stands in various forest-types.

Очень часто. В разных типах леса: от хвойных до смешанных.

Apskati citas sugas: