Phleum arenarium L.


Phleum arenarium L. karte
Iepriekšējā suga Nākamā suga

Apraksts: Viengadīgs, sīks (ga 5-20 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Stiebri pa vienam vai cerā pa 2-6. Stiebrs un maksts kaili. Augšējais stiebra posms visgarākais, vismaz puse no auga kopējā garuma. Lapas (pl 0.3-0.5 cm) plakanas, augšējā maksts uzpūsta. Vārpskara galviņveidīga vai cilindriski vālveidīga (ga 0.5-3 cm, pl 0.5-0.7 cm), pie pamata ķīļveidīgi sašaurināta. Vārpiņas kāts īss. Vārpiņas plēksnes ar 3 dzīslām, pāreja akotveida smailē pakāpeniska. Vārpiņas plēksnes šķautne ar matiņiem. Ārējā zieda plēksne strupa. Auglis - sīks grauds. Zied jūnijā.

Izplatība: Reta jūru un okeāna piekrastē izplatīta suga Eiropā un ļoti reti vietumis arī Āfrikā, Āzijā un Jaunzēlandē.

Latvijā ļoti reti, piejūras posmā Ventspils - Mazirbe. Latvijā zināmās sugas atradnes ir tālākās Eiropas areāla ziemeļaustrumu malā.

Biotopi: Grupas piejūras smiltājos un starpkāpu ieplakās, sausās pļavās ar skraju veģetāciju, gar smilšainiem piejūras meža ceļiem un mežu laucēs.

Īpašas norādes: Ierakstīts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 1.kategorijā.

Very rare. Northwestern-most part along the coastline only. Groups in sandy places, along roads in coastal forests and in forest clearings.

Очень редко. Только крайнее северо-западное приморье. Группы в песчаных местах, по обочинам дорог в приморских лесах и на луговинах сосновых лесов.

Līdzīgās sugas

  • Phleum paniculatum Huds. (skarainais timotiņš)

    XX gs. 60.gados izgāztuvē Rīgā konstatēts skarainais timotiņš (Phleum paniculatum Huds.) no DA Eiropas un Rietumāzijas, kur tas aug sausās nezālienēs. Viengadīgs, sīks vai neliels (ga 10-25 cm) lakstaugs ar visā garumā lapainu stiebru, kas turklāt vēl augšdaļā zaro (stiebra zarojums graudzālēm ir maz izplatīta pazīme!). Lapas 0.4-1 cm platas. Lapas mēlīte gara (ap 0.4 cm), strupa. Vārpskara līdzīga citiem timotiņiem, bet vārpiņas plēksnes acīm redzami uzpūstas, to šķautnes pāreja smailē pēkšņa. Zied jūnijā. Meklējams nezālienēs.

  • Cripsis schoenoides (L.) Lam. (melnceru kripse)

    XX gs. Rīgā izgāztuvē atrastā melnceru kripse (Cripsis schoenoides (L.) Lam., syn. Phleum schoenoides L.; Heleochloa schoenoides (L.) Host ex Roem.) sastopama mitros smiltājos un solončakos Vidusjūras reģionā, DA Eiropā un daudzviet Āzijā. Maz līdzīga citām Latvijā zināmām graudzālēm. Viengadīgs, sīks vai neliels (ga 5-25 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Veido ceru. Stiebri pacili vai stāvi, pastīvi, kaili. Ļoti raksturīga pazīme ir acīm redzami paplašinātas augšējo lapu makstis, kas daļēji skauj ziedkopu stiebra galā. Lapas lineāras, renesveidīgi ielocītas, plātnes gals gari nosmailots. Lapas mēlīte skropstaina. Ziedkopa - olveidīga vai iegarena, ļoti blīva vārpskara (ga 0.5-4 cm, pl 0.5-2 cm), ziedēšanas laikā ar gaišpelēki violetu vai balti violetu nokrāsu. Vārpiņas lancetiskas (ga 0.3-0.4 cm). Vārpiņas plēksnes ar stīvu, sarmatainu šķautni, arī ziedu plēksnes ar šķautni (iekšējā ar 2 ķīļveidīgām šķautnēm). Akota nav. Auglis - sīks grauds. Zied jūnijā un jūlijā. Meklējama sausās nezālienēs un gar dzelzceļiem.

Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.