lauka magone

Papaver dubium L.

Papaver dubium L. attēls
  • lauka magone attēls
  • lauka magone attēls

latviski: lauka magone

angliski: long-headed Poppy

vāciski: Saat-Mohn

zviedriski: rågvallmo

igauniski: põldmagun

lietuviski: dirvinė aguona

krieviski: мак сомнительный

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Papaver dubium L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Viengadīgs, vidēja lieluma (ga 20-80 cm) magoņu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, zarains, tāpat kā lapas un ziedu kāts klāts ar skarbiem matiņiem, satur baltu piensulu. Lapas divkārt plūksnainas (apakšējās) vai plūksnaini dalītas (augšējās), garākas nekā platas (ga 5-15 cm, pl 1-5 cm). Apakšējās lapas ar kātu, augšējās sēdošas. Lapas plūksnas lancetiskas vai lineāras, plūksnu mala gluda vai ar dažiem zobiņiem, plūksnas gals ar akotveidīgu smaili. Ziedi lieli (Ø ap 5 cm), pa vienam stublāja un zaru galā. Pirms ziedēšanas zieds nolīcis. Kauslapas zaļas, divas, ziedam plaukstot nobirst. Vainaglapas 4, oranžsarkanas vai sarkanas. Auglis - vālesveida pogaļa (ga ap 2 cm). Pogaļa kaila, galā drīksnas disks cieši pieguļ pogaļai, stari 6-9 (reti mazāk (līdz 5) vai vairāk (līdz 11)). Pogaļa maz šķautņaina vai gandrīz gluda. Sēklām nogatavojoties, pogaļa atveras ar caurumiņiem zem drīksnas diska. Zied no jūnija līdz augustam.

Izplatība:

Eiropā plaši, vietām arī Ziemeļamerikā un Āzijā izplatīta suga, izplatās kā dārzu un tīrumu nezāle.

Latvijā nereti, bet nevienmērīgi sastopama suga, daudz retāka valsts austrumu un dienvidaustrumu daļā.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un grupas labības sējumos, sausās atmatās, nezālienēs, grants karjeros, ceļu un dzelzceļu malās.

Īpašas norādes:

Līdzīga zīda (P. rhoeas) un sarainajai (P. argemone) magonei. Noteicošā atšķirības pazīme ir pogaļas izskats. No zīda magones atšķirama pēc vālesveida pogaļas ar pogaļai piegulošu drīksnas disku un 6-9 stariem (nevis pogaļa ieapaļi olveida, ar izcilnu drīksnas disku un 8-12 stariem). No sarainās magones atšķirama pēc kailas pogaļas ar piegulošu drīksnas disku (nevis pogaļa sarmataina ar izcilnu drīksnas disku), pogaļa maz šķautņaina vai gandrīz gluda (nevis šķautnes labi norobežotas).

Not rare. Unequally distributed, rare in eastern districts. Solitarily specimens and groups in fields, gravel pits, on dry fallow-lands and roadsides and along railways.

Нередко. Неравномерно: в восточной части редко. Единичные экземпляры и группы в посевах и карьерах, на сухих залежах, по обочинам дорог и железных дорог.

Apskati citas sugas: