Misopates orontium (L.) Raf.
syn. Antirrhinum orontium L.; Orontium arvense Pers.
- latviski: kalnu lauvmutīte
- angliski: lesser Snapdragon
- vāciski: Feldlöwenmaul
- zviedru: kalvnos
- igauņu:
- lietuviešu: dirvinis kregžlys
- krievu: львиный зев горный
Apraksts: Viengadīgs, vidējs (ga 15-70 cm) cūknātru dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs vai pacils, vienkāršs vai zaro, augšdaļā dziedzermatains. Lapas lancetiskas vai lineāras (ga 2.5-5 cm, pl 0.2-0.7 cm), gandrīz sēdošas, apmatotas, diezgan blīvi uz stublāja. Ziedi skraji ķekarveida ziedkopā stublāja un zaru galā lapu žāklēs pa vienam. Kauss (ga 1-1.8 cm) dalīts gandrīz līdz pamatam, kausa daļas lineāras, apmatotas, aptuveni vainaga garumā vai to mazliet pārsniedz. Vainags gaišsārts (ga 1.2-1.8 cm), pamata daļā stobrveidīgs, galā izcilni divlūpains. Pieša nav. Uz augšlūpas un apakšlūpas tumšāku garensvītru zīmējums, pie apakšlūpas pamata gaišāks plankums. Auglis - slīpi olveidīga (ga 0.7-1 cm), dziedzermataina divcirkņu pogaļa, īsāka nekā kauss. Zied no jūlija līdz septembrim.
Izplatība: Plaši Eiropas dienvidu, centrālajā un rietumu daļā, kā arī Rietumāzijā sastopama suga. Eiropas ziemeļu daļā rets ievazāts augs.
Latvijā ļoti rets ievazāts augs. Pirmo reizi konstatēta 2001.gadā Rīgā.
Biotopi: Atsevišķi eksemplāri uz dzelzceļiem.
Īpašas norādes: No sistemātiski tuvajām vīrcelēm (Linaria spp.) viegli atšķirama pēc gaišsārtiem (nevis citas krāsas) ziediem bez pieša.
Very rare. Casual. Solitarily specimens along railways.
Редчайший. Заносной. Единичные экземпляры вдоль железных дорог.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.