Malcolmia africana (L.) R.Br.
syn. Strigosella africana (L.) Botsch.
- latviski: Āfrikas vakarenīte
- angliski: virginia Stock
- vāciski: Malcolmie
- zviedru: arabisk lövkoja
- igauņu:
- lietuviešu:
- krievu: малькольмия африканская
Apraksts: Viengadīgs, neliels (ga 10-35 cm) krustziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs vai pacils, apmatots. Augam ir gan vienkārši, gan žuburaini matiņi. Lapas raupji apmatotas, veselas, sēdošas, lancetiskas vai garenas (ga 2-6 cm, pl 1-1.7 cm), mala attāli zobaina vai jomaina. Kauslapas apmatotas, stāvas, zaļgansārtas (ga 0.4-0.7 cm). Vainaglapas zilgani vai sārti violetas, manāmi garākas (ga 0.9-1.4 cm) nekā kauslapas. Auglis - šaurs un garš, četršķautņains pākstenis (ga 4-8 cm, pl 0.1-0.2 cm), kas ļoti īsā kātā (ga ap 0.25 cm) atstāv no augļkopas ass. Zied maijā un jūnijā.
Izplatība: Dienvideiropā, dienvidrietumu Āzijā un Āfrikas ziemeļu piekrastē sastopama suga. Citur Eiropā ievazāts augs.
Latvijā rets ievazāts (adventīvs) augs.
Biotopi: Latvijā dažas reizes atrasta nezāļainās vietās. Pamatareālā aug mēreni sausās nezālienēs, ceļmalās, smilšainās un akmeņainās vietās.
Īpašas norādes: Uzmanība jāpievērš auga apmatojumam ar divējādiem (vienkāršiem un žuburainiem) matiņiem, sārti vai zilgani violetajiem ziediem, četršķautņainajam, garajam pākstenim (šāda pazīmju kopuma citiem krustziežiem ar sārtiem vai violetiem ziediem Latvijā nav).
Rare. Casual. Solitarily specimens in wasty places.
Редко. Заносной. Единичные экземпляры в сорных местах.
Līdzīgās sugas
-
Chorispora tenella (Pall.) DC. (liegā šķirsēklīte)
XIX un XX gs. trīsreiz Rīgā un vienreiz Dobelē uz dzelzceļiem atrasta liegā šķirsēklīte (Chorispora tenella (Pall.) DC., syn. Raphanus tenellus Pall.) no DA Eiropas un Āzijas. Neliels (ga 10-35 cm), viengadīgs, pavasarī agri ziedošs (aprīļa beigās un maijā) lakstaugs ar stāvu vai pacilu, zilganzaļu, zarainu stublāju, kas klāts ar vienkāršiem matiņiem un dziedzermatiņiem. Stublāja apakšējās lapas plūksnainas (ga 2-5 cm, pl 0.3-1 cm), augšējās - veselas, sīkākas. Plātnes mala attāli zobaina, pamats ķīļveida. Ziedi ķekaros. Kauslapas stāvas (ga 0.5-0.7 cm), sārti zilganas, dziedzermatainas. Vainaglapas gandrīz divreiz garākas (ga 0.8-1.4 cm) nekā kauss, purpursarkanas, ar nadziņu. Auglis - ļoti garš un šaurs, posmains pākstenis jeb pantenis (ga 10-25 cm, pl 0.2-0.3 cm) ar īsu kātu (ga ap 0.5 cm) un īlenveidīgu knābi galā (knābja ga 1-2 cm). Auglis atstāv no augļkopas ass. Meklējama sausās vietās.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.