Tūrisma inventārs - veikalā Viss atpūtai dabā

Lycopodium annotinum L.


Lycopodium annotinum L. karte
Iepriekšējā suga Nākamā suga

Apraksts: Mūžzaļa staipekņu dzimtas suga ar garu (līdz 2 m), gulošu, sakņojošos stublāju un stāviem (ga 10-15 cm) zariem. Lapas sīkas (ga 0.5-0.8 cm), uz stublāja un zariem pamīšus, tām nav bezkrāsainas smailes. Strobili vālveida, parasti pa vienam, sēdoši zaru galā, negatavi zaļi, gatavi blāvi dzelteni. Sporas nogatavojas jūlijā, augustā.

Izplatība: Plaši Eirāzijas un Ziemeļamerikas mežu joslā.
Latvijā bieži visā valstī.

Biotopi: Dažādos skujkoku un platlapju - skujkoku mežos. Visbiežākā staipekņu suga Latvijā. Parasti veido dažāda lieluma klājeniskas audzes. Populācijas negatīvi ietekmē augu izraušana dekoratīvo vītņu pagatavošanai. Pašatjaunojas tikai ilgstošā laikā.

Īpašas norādes: Dekoratīvs augs. Ārstniecības augs. Ļoti līdzīgs mainīgajam staipeknim (L. dubium; sk. sugas aprakstu). Līdzīgs arī vālīšu staipeknim (L. clavatum). Atšķirams pēc sēdoša (ne kātaina) sporu sastata zara galā un parasti viena strobila (vālīšu staipeknim strobili parasti 2).

Ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā komerciāli apdraudēto sugu kategorijā.

Summary: The most common clubmoss in Latvia. Groups in various forests.

Обобщение: Наиболее часто встречающийся вид плауновых в Латвии. Группы в разных лесах.

Līdzīgās sugas

  • Lycopodium dubium Zoëga (mainīgais staipeknis)

    Latvijā ļoti reti areāla dienvidu malā konstatēts arī gada staipeknim ļoti līdzīgais mainīgais staipeknis Lycopodium dubium Zoëga, kam stublājs īsāks, zari īsāki un blīvāk aplapoti, lapas cietākas un vairāk piekļautas pie stublāja; mainīgais staipeknis izskatās druknāks. Tas ir arī gaišāk zaļš, stublājs ar iežmaugām sadalīts acīm redzamos gadskārtu posmos. Ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā 1. kategorijā.

Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.