Lycium barbarum L.
syn. L. halimifolium Mill.
- latviski: parastā līcija
- angliski: Duke of Argyll’s Teaplant
- vāciski: Gemeiner Bocksdorn
- zviedru: bocktörne
- igauņu: harilik taralõng
- lietuviešu: dygliuotasis ožerškis
- krievu: дереза обыкновенная
Apraksts: Neliels (ga 1-3 m) nakteņu dzimtas krūms. Miza pelēka vai dzeltenpelēka. Zari tievi, lokveidīgi nolīkstoši, izklaidus klāti ar ērkšķiem. Lapas pamīšus, lancetiskas vai iegareni lancetiskas (ga 2-6 cm, pl 0.5-1.8 cm), kāts īss, plātnes mala gluda, pamats un gals smails. Ziedi garos ziedkātos lapu žāklēs pa vienam vai pušķos pa 2-5. Kauss trīsdaivains, saaudzis. Vainags violeti sārts (pl 1.4-2 cm), stobrveidīgs, galā piecdaļīgs, vainaga daivu garums parasti pārsniedz stobriņa saaugušās daļas garumu. Putekšņlapas garākas nekā vainags, pie pamata apmatotas. Auglis - šauri iegarena divcirkņu oga, gatava sarkana. Zied no jūnija beigām līdz septembrim.
Izplatība: Dienvideiropas (Vidusjūras reģiona) suga, dekoratīvo īpašību dēļ plaši ieviesta citās Eiropas daļās un Ziemeļāfrikā.
Latvijā kultivēts krūms, reti savvaļā kā dārzbēglis.
Biotopi: Atsevišķi krūmi vai to grupas sastopamas vecu parku apkaimē, upju krastos apdzīvotu vietu tuvumā un ceļmalās.
Īpašas norādes: Dekoratīvs augs. Indīgs augs.
Rare. Escape from cultivation. Solitarily specimens at the vicinities of old parks, in river valleys at settlements and on roadsides.
Редко. Дичает. Единичные экземпляры в окрестностях старых парков, по берегам рек по близости населенных пунктов и по обочинам дорог.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.