Lotus corniculatus L. s.str.
- latviski: ragainais vanagnadziņš
- angliski: common Bird’s-foot-trefoil
- vāciski: Gemeiner Hornklee
- zviedru: käringtand
- igauņu: harilik nõiahammas
- lietuviešu: paprastasis garždenis
- krievu: лядвенец рогатый
Apraksts: Daudzgadīgs, neliels vai vidējs (ga 10-40 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs gulošs vai pacils, kails vai izklaidus apmatots. Augam nav ložņājošu pazemes dzinumu. Lapas trīslapiņu saliktas no šauri iegareni olveidīgām (ga 1-1.8 cm, pl 0.4-0.7 cm) lapiņām ar gludu malu un noapaļotu galu. Pie lapas pamata ir lielas pielapes. Ziedi galviņā pa 3-7. Kausa zobiņi īlenveidīgi nosmailoti, līdz ziedēšanai stāvi. Vainags dzeltens (ga 1.0-1.4 cm). Auglis - lineāra vai šauri lancetiska pāksts (ga 1.5-3 cm). Zied no jūnija līdz augustam.
Izplatība: Mainīga izskata, plaši Eiropā, Ziemeļāfrikā un dažviet Āzijā sastopama suga (ar sugu saprotot Lotus corniculatus sensu lato). Sugas ietvaros nodala daudz zemāku taksonu, arī Latvijā atsevišķas sugas līmenī aplūkoto šaubīgo, tīruma, Baltijas un virsāja vanagnadziņu.
Latvijā nereti visā teritorijā.
Biotopi: Atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas sausos priežu mežos, krūmājos, pļavās, atmatās un kāpu smiltājos.
Īpašas norādes: Vanagnadziņu sugas savstarpēji ir ļoti līdzīgas (sk. sugas apraksta daļu un dūkstu vanagnadziņa (L. uliginosus) aprakstu). No citiem tauriņziežiem atšķirami viegli.
Not rare (L. corniculatus s.str.) or rather rare (L. ambiguus, L. arvensis, L. balticus, L. callunetorum) species in dry pine forests, shrubs, meadows, on fallow-lands and in sandy dunes.
Нередко (L. corniculatus s.str.) или изредка (L. ambiguus, L. arvensis, L. balticus, L. callunetorum). Единичные экземпляры и группы в сухих сосновых лесах, кустарниках, на лугах и залежах, а также в дюнах.
Līdzīgās sugas
-
Lotus corniculatus s.l. grupas sugas (ragainā vanagnadziņa grupas sugas)
Ragainajam vanagnadziņam ļoti līdzīgi un grūti atšķirami ir vēl daži citi vanagnadziņi, kam atšķirībā no dūkstu vanagnadziņa tāpat nav ložņājošu pazemes dzinumu, ziedu skaits galviņā 3-7 un kausa zobiņi neizziedējušā ziedā stāvi. Šaubīgajam vanagnadziņam (L. ambiguus Besser ex Spreng.) lapiņas, ziedkāts un kauslapas klāti ar gariem skropstainiem matiņiem. Viss augs apmatots. Sastopams reti. Tīruma vanagnadziņš (L. arvensis Pers.) ir kails vai ļoti skraji apmatots. Arī kauslapas parasti kailas. Visas stublāja lapu lapiņas platas, galotnes lapiņa otrādi olveidīga vai iegareni olveidīga. Kauss pēc ziedēšanas nedaudz uzpūsts, kausa zobiņi apmēram divreiz īsāki nekā kausa stobriņš, strupi nosmailoti. Sastopams retumis. Baltijas vanagnadziņš (L. balticus Miniaev) ir vidēji apmatots: ziedneši klāti ar īsiem, piegulošiem matiņiem, lapiņas kailas vai klātas ar īsiem matiņiem, kauss parasti mazliet apmatots. Sastopams retumis. Virsāja vanagnadziņš (L. callunetorum (Juxip [Üksip]) Miniaev) ir kails vai ļoti skraji apmatots. Tam raksturīgs vēdekļveidīgs cers, kas sastāv no daudziem stāviem un gariem stublājiem. Sastopams retumis.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.