Linnaea borealis L.
- latviski: ziemeļu linneja
- angliski: Twinflower
- vāciski: Moosglöckchen
- zviedru: linnea
- igauņu: harilik harakkuljus
- lietuviešu: šiaurinė linėja
- krievu: линнея северная
Apraksts: Daudzgadīgs kaprifoliju dzimtas mūžzaļš puskrūms ar ložņājošu (ga līdz 4 m) stublāju un stāviem, zemiem (ga 5-15 cm) zariem, kā galā ir ziedneši. Ložņājošais stublājs mezglu vietās sakņojas. Stublājs un zari klāti ar īsiem matiņiem. Lapas pretējas, ieapaļi olveidīgas (ga 0.5-1.5 cm, pl 0.3-1.2 cm), mala lielzobaina, pamats ķīļveidīgs, gals strups, kāts īss. Ziedi nokareni pa pāriem zaru galā bezlapainā ziednesī. Kauss iesārts vai brūni sārts, piecdaļīgi šķelts, ļoti īss. Vainags (ga ap 1 cm) saaudzis, piltuvveidīgs, galā piecdaivains, bāli sārts, pie pamata tumšāks, vainaga mala apmatota. Auglis - sīks, sauss kaulenis ar 1 sēklu. Zied maijā, jūnija sākumā, nereti vēl otrreiz augustā.
Izplatība: Ziemeļu un kalnu apvidu suga polam tuvās teritorijās, kā ietvaros nodala 3 pasugas.
Latvijā retumis visā teritorijā.
Biotopi: Grupas vai blīvas audzes skujkoku un jauktos mežos.
Īpašas norādes: Nav.
Rather rare. Groups and dense, carpet-like gowths in coniferous and mixed forests.
Изредка. Группы и плотные заросли в хвойных и смешанных лесах.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
