Koeleria grandis Besser ex Gorski
syn. K. polonica Domin
- latviski: dižā kelērija
- angliski:
- vāciski:
- zviedru: stor tofsäxing
- igauņu: suur haguhein
- lietuviešu: didžioji kelerija
- krievu: тонконог большой
Apraksts: Daudzgadīgs, liels (ga 60-160 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Veido skraju ceru. Veģetatīvie dzinumi pa vienam, pie pamata nav uzbiezināti. Stiebrs stāvs, stingrs, visā garumā vai vismaz 5-10 cm garumā zem ziedkopas klāts ar īsiem matiņiem. Arī lapas (pl 0.3-0.7 cm) klātas ar matiņiem vismaz virspusē, tās parasti plakanas (nevis saritinātas). Mēlīte īsa un strupa, uz stiebra lapām lapas maksts šķelta (uz veģetatīvajiem dzinumiem - slēgta). Ziedi šaurā un garā (ga līdz 20 cm) vārpveida skarā. Vārpiņas plakanas, spīdīgas (ga 0.5-0.8 cm), ar 2-5 ziediem. Vārpiņas plēksnes ādainas, nevienādas, īsākas nekā vārpiņa. Ārējā zieda plēksne smaila. Akota nav vai tas ļoti īss, ārpus vārpiņas nemanāms. Kalluss strups, apmatots. Auglis - gluds grauds. Zied maija beigās un jūnijā.
Izplatība: Reta, šaura areāla suga galvenokārt Baltijas jūras noteces baseina austrumdaļā un, vietām, Krievijā. Savrupas punktveida atradnes citur Austrumeiropā.
Latvijā reti, pārsvarā valsts vidus un austrumu daļā.
Biotopi: Skrajas grupas sausos priežu mežos, mežmalās un sausos pauguros.
Īpašas norādes: Līdzīga citām kelērijām, taču atšķirama pēc plakanām (nevis saritinātām) lapām, apmatota stiebra tālu zem ziedkopas vai visā garumā (nevis stiebrs tikai īsā posmā zem ziedkopas - līdz 5 cm - ar matiņiem), veģetatīvie dzinumi nav uzbiezināti pie pamata. Tipiska dižā kelērija ir acīm redzami lielāka nekā citas Latvijā sastopamās kelērijas, atskaitot Delavīna kelēriju (K. delavignei) - atšķirības skatīt sugas apraksta daļā.
Rare. Mostly central and eastern part. Scarce groups in dry pine forests, at the forest edges, on hillslopes.
Редко. Преимущественно центральная и восточная часть. Рыхлые группы в сухих сосновых лесах, по лесным опушкам и склонам холмов.
Līdzīgās sugas
-
Koeleria delavignei Czern. ex Domin (Delavīna kelērija)
Ļoti reti sausās nezālienēs atrodama no dienvidaustrumu Eiropas mežastepes joslas ievazātā Delavīna kelērija (Koeleria delavignei Czern. ex Domin). Kopumā tā ir liela auguma un ļoti līdzīga dižajai kelērijai (K. grandis). Delavīna kelērijai ir īsi apakšzemes dzinumi, ciņus neveido. No dižās kelērijas atšķirama pēc salīdzinoši īsākām (ga 0.35-0.5 cm) vārpiņām, lapas maksts un lapas plātne kaila vai gandrīz kaila. Stiebrs ne vairāk kā 0.5-1 cm zem vārpveidīgās skaras īsi apmatots. Tomēr noteicošā atšķirības pazīme ir galā acīm redzami strupās vārpiņas plēksnes un ārējā zieda plēksne (nevis smailas vai nosmailotas).
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.