tīruma pēterene

Knautia arvensis (L.) Coult.

Knautia arvensis (L.) Coult. attēls

latviski: tīruma pēterene

angliski: field Scabious

vāciski: Acker-Knautie

zviedriski: åkervädd

igauniski: harilik äiatar

lietuviski: dirvinė buožainė

krieviski: короставник полевой

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Knautia arvensis (L.) Coult. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 20-80 cm) dipsaku dzimtas lakstaugs. Atkarībā no augšanas vietas auga izskats diezgan mainīgs. Stublājs un lapas ar matiņiem. Stublājs vienkāršs vai zarots, stāvs. Apakšējās lapas rozetē, uz stublāja pretējas. Plātne vesela līdz plūksnaini dalīta, apveids no eliptiska līdz lancetiskam (ga 2-14 cm, pl 0.5-6.5 cm), mala parasti gluda, gals smails, pamats ķīļveidīgs, apakšējām lapām pakāpeniski pāriet kātā. Ziedi ieapaļās galviņās (pl ap 3 cm) pa vienai stublāja un zaru galā. Pie galviņas pamata ir zālainas, apmatotas vīkallapas. Kauss ar 8-16 sarveidīgiem zobiņiem. Ārkauss četršķautņains. Vainags no 4 saaugušām, zili violetām vainaglapām (ga 0.7-1.2 cm), malējie ziedi lielāki. Vainaga apmale ar 4 zobiņiem. Putekšņlapas pārsniedz vainagu. Auglis - cietmatains sēklenis. Zied no jūnija līdz oktobrim.

Izplatība:

Mainīga izskata, plaši Eiropā, kā arī dažviet Āzijā un Āfrikā sastopama suga.

Latvijā ļoti bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Bieži sastopama pļavās, arī skrajos lapkoku mežos, izcirtumos un nezālienēs.

Īpašas norādes:

Līdzīga citām dipsaku dzimtas sugām: Latvijā ļoti retajai baložu krievpogai (Scabiosa columbaria) un biežākajai pļavas vilkmēlei (Succisa pratensis). No krievpogas atšķirama pēc 4 (ne 5) vainaglapām, veselām vai platās plūksnās (ne lineārās plūksnās) dalītām lapām. No vilkmēles atšķirama pēc kausa ar 8-16 (nevis 5) sarveidīgiem zobiņiem, galviņā malējie ziedi lielāki (nevis visi vienādi). Vilkmēlei visas lapas vienmēr ir veselas.

Very common. In meadows, sparse deciduous forests, in forest clearings and wasty places.

Повсеместно. Произрастает на лугах, в изреженных мелколиственных лесах, на вырубках и в сорных местах.

Apskati citas sugas: