Gymnocarpium robertianum (Hoffm.) Newman
syn. Dryopteris robertiana (Hoffm.) C.Chr.
- latviski: Roberta kailpaparde
- angliski: limestone Fern
- vāciski: Ruprechtsfarn
- zviedru: kalkbräken
- igauņu: paas-kolmissõnajalg
- lietuviešu: kalkinis tikrapapartis
- krievu: голокучник Роберта
Apraksts: Daudzgadīga, neliela (ga 20-50 cm), vasarzaļa vairogpaparžu dzimtas paparde. Saknenis brūns, blāvs. Lapas pa vienai (vienam augam 2-5 lapas), plātnes plūksnojums trīskāršs. Lapas plātne tumši zaļa, stāva, tai vienādsānu trīsstūra apveids. Plātnes vidējā daļa lielāka nekā sānu daļas. Lapas kāts ap pusotras reizes garāks nekā plātne. Sori kaili, tuvu pie pēdējās pakāpes plūksnu malām. Sporas nobriest jūlijā, augustā.
Izplatība: Plaši Eirāzijā un Ziemeļamerikā izplatīta suga.
Latvijā reti, galvenokārt valsts ziemeļu un centrālajā daļā.
Biotopi: Nelielas grupas mežos upju ielejās, uz dolomīta atsegumiem. Bagātākās atradnes Daugavas krastos iznīcinātas, izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi.
Īpašas norādes: No līdzīgās Linneja kailpapardes (G. dryopteris) atšķirama pēc lapas plātnes vienādsānu (ne vienādmalu) trīsstūra apveida, īsāka lapas kāta un stāvas, tumšzaļas plātnes (ne gaišzaļas, ne nolīkušas).
Ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.
Rare. Sporadically in river valleys. Small groups in forests and on dolomite outcrops.
Редко. Спорадически в речных долинах. Небольшие группы в лесах и на доломитовых обнажениях.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.