Falcaria vulgaris Bernh.
- latviski: parastā falkārija
- angliski: Longleaf
- vāciski: Gemeine Sichelmöhre
- zviedru: skärblad
- igauņu: harilik sirpputk
- lietuviešu: paprastasis lietvaris
- krievu: резак поручейниковый
Apraksts: Divgadīgs vai daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 30-80 cm) čemurziežu dzimtas lakstaugs. Augam pelēkzaļa nokrāsa. Stublājs stāvs, zarains un kails. Lapas (ga 10-25 cm) daudzkārt plūksnainas, pacietas, plūksnas lineāras vai sirpjveidīgas (ga 5-10 cm, pl 0.3-1 cm). Plūksnu mala sīkzobaini dzeloņsmaila, plūksnas gals nosmailots. Apakšējās lapas ar kātu, augšējās gandrīz sēdošas. Dažreiz piezemes lapas veselas. Ziedi nelielos čemuros (čemurā 5-10 stari) stublāja un zaru galos. Ir 4-8 vīkala un vīkaliņa lapas. Kauslapas sīkas. Vainaglapas baltas, plātnīte ielīkusi. Auglis - dvīņsēklenis - kails, iegarens (ga 0.3-0.5 cm), ar atlīkušām irbuļa paliekām galā un pavedienveidīgām sānribām. Zied no jūnija līdz augustam.
Izplatība: Centrālajā un austrumu Eiropā un dažviet rietumu un centrālajā Āzijā sastopama suga, kas ar cilvēka starpniecību plaši ieviesta ārpus pamatareāla.
Latvijā ļoti reti valsts rietumdaļā.
Biotopi: Nelielas grupas sausās ceļmalās un tīrumu malās.
Īpašas norādes: Pēc īpatnējā lapu plūksnojuma no citiem čemurziežiem nekļūdīgi atšķirama suga.
Very rare. Western part only. Small groups on roadsides and along fields.
Очень редко. Небольшие группы по обочинам дорог и окраинам полей.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.