Euphrasia rostkoviana Hayne
- latviski: Rostkova žibulītis
- angliski: Eyebright
- vāciski: Großblütiger Augentrost
- zviedru: stor ögontröst
- igauņu: aas-silmarohi
- lietuviešu: pievinė akišveitė
- krievu: очанка Ростковиуса
Apraksts: Viengadīgs, sīks vai neliels (ga 5-30 cm) cūknātru dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, parasti bagātīgi zaro, zari stāvi, pretēji. Augs klāts ar vienkāršiem matiņiem un dziedzermatiņiem. Stublāja apmatojums īss un blīvs. Dziedzermatiņi atrodas lapu apakšpusē un uz stublāja posmu mezgliem. Lapas zaļas, bez spīduma, sēdošas, olveidīgas, katrā pusē ar vienmērīgi izvietotiem 5 vai 7 zobiņiem. Ziedi skrajā vārpā stublāja un zaru galā. Divlūpainais vainags (ga 0.7-1.2 cm) balts vai blāvi violets, apakšlūpa daudz lielāka, ar dzeltenu plankumu pie pamata. Seglapas stāvas vai tikai mazliet atstāv. Auglis - divvāršņu pogaļa. Zied no jūnija beigām līdz septembrim.
Izplatība: Rostkova žibulītis (iekļaujot trīs pasugas: E.r. ssp. rostkoviana, E.r. ssp. fennica (šis taksons parasti tiek aplūkots tikai kā varietāte: E.r. var. fennica (Kihlm.) Jalas), E.r. ssp. montana (Jord.) Wettst., kas visas Latvijā aplūkotas kā patstāvīgas sugas) ir Eiropas un Rietumāzijas suga.
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā, sevišķi valsts austrumdaļā.
Biotopi: Atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas pļavās, atmatās, upju krastu nogāzēs, kā arī ceļu un dzelzceļu malās.
Īpašas norādes: Kā vairākums Latvijā sastopamo žibulīšu, no līdzīgām ģints sugām grūti nodalāms. Rostkova, Somijas un kalnu žibulīša savstarpējās atšķirības pazīmes skatīt sugas apraksta daļā. Citas raksturīgākās pazīmes, kas atšķir no pārējiem žibulīšiem, ir: vienkārši matiņi un dziedzermatiņi uz stublāja vai lapu apakšpuses, vainags parasti balts, zieda apakšlūpa liela. Nav raksturīgs: spīdīgas lapas, gari lejupvērsti matiņi uz stublāja un zariem, kails stublājs, violeti sārti ziedi.
Rather common (especially eastern part). Solitarily specimens and groups of various size in meadows, on fallow-lands and roadsides and along railways. Three subspecies of Euphrasia rostkoviana (E.r. ssp. rostkoviana, E.r. ssp. fennica, E.r. ssp. montana) are considered in Latvia separate species of which E. montana has been found only once in the beginning of the 20th century.
Довольно часто, особенно в восточной части. Единичные экземпляры и группы на лугах, залежах, а также по обочинам дорог и вдоль железных дорог. Три подвида очанки Ростковиуса (E.r. ssp. rostkoviana, E.r. ssp. fennica, E.r. ssp. montana) рассматриваются в Латвии в качестве самостоятельных видов, из которых E. montana найдена однажды а начале 20-ого века.
Līdzīgās sugas
-
Euphrasia fennica Kihlm. (Somijas žibulītis)
Ļoti līdzīgs ir Latvijā sastopamais Somijas žibulītis (E. fennica Kihlm.), ko vairums autoru aplūko kā Rostkova žibulīša pasugu vai varietāti (E.r. var. fennica (Kihlm.) Jalas). Galvenās atšķirības pazīmes ir: atstāvoši, dažāda garuma matiņi uz stublāja, lapas ar 5-8 smailiem zobiņiem katrā pusē un mazliet īsāks, parasti tikai balts (ne blāvi violets) vainags (ga līdz 0.9 cm). Citas pazīmes kā Rostkova žibulītim.
-
Euphrasia montana Jord. (kalnu žibulītis)
XX gadsimta sākumā Latvijā vienreiz atrasts arī kalnu žibulītis (E. montana Jord.), kuru tāpat daudzviet aplūko kā Rostkova žibulīša pasugu vai varietāti (E.r. ssp. montana (Jord.) Wettst.). Kalnu žibulītis biežāk sastopams teritorijā uz DDR no Latvijas. Tam raksturīgs stāvs, nezarots un blīvi ar baltiem matiņiem klāts stublājs, katrā lapas pusē 3-5 zobiņi, gala zobiņš noapaļots. Lapas skarbmatainas, bieži ar iesārtu nokrāsu. Uz baltā vainaga violets dzīslojums, augšlūpa ar blāvi violetu nokrāsu, parasti tumšāka nekā apakšlūpa. Zied agrāk nekā Rostkova un Somijas žibulītis, sākot no maija beigām.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
