rīkšu dievkrēsliņš

Euphorbia virgata Waldst. et Kit. (syn. E. waldsteinii (Soják) Czerep.)

Euphorbia virgata Waldst. et Kit. attēls

latviski: rīkšu dievkrēsliņš

angliski:

vāciski: Ruten-Wolfsmilch

zviedriski: smalbladig vargtörel

igauniski: vits-piimalill

lietuviski: rykštinė karpažolė

krieviski: молочай прутьевидный

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Euphorbia virgata Waldst. et Kit. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 20-80 cm) dievkrēsliņu dzimtas lakstaugs. Visas auga daļas satur baltu piensulu. Saknenis spēcīgs, zarains. No sakneņa atiet vairāki vienkārši, stāvi un kaili stublāji. Uz stublāja lapu žāklēs ir īsi, lapaini dzinumi, kas atgādina zarus. Stublājs apakšdaļā bez lapām vai lapas zvīņveidīgas, augs kopumā atgādina rīksti. Lapas lineāras vai lancetiskas (ga 2-9 cm, pl 0.3-1.3 cm), ar ļoti īsu kātu, gludu malu un nosmailotu galu. Ziedkopa (plats, salikts daudzžuburonis) stublāja galotnē gara un skraja. Vīkala lapas lancetiskas (ga 1-3 cm). Vīkaliņa lapas divas, plati olveidīgas, galā ar īsu smaili. Nektāriji, kas atrodas pieziedlapu (vīkaliņa) saauguma vietās, pusmēnessveidīgi un ar gariem, lineāriem radziņiem, kas pārsniedz nektārija platumu. Nektāriji sākumā zaļgandzelteni, vēlāk brūngani. Auglis - paugurains riekstiņu skaldauglis, garāks nekā plats. Zied no jūnija līdz augustam.

Izplatība:

Plaši Eirāzijā izplatīta (E. esula + E. virgata) suga.

Latvijā diezgan bieži (E. virgata) vai retumis (E. esula) visā teritorijā.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas sausās pļavās, upju krastos, smilšainās nezālienēs un ceļmalās.

Īpašas norādes:

Rīkšu un asā dievkrēsliņa savstarpējās atšķirības pazīmes aplūkotas sugas apraksta daļā. No citiem dievkrēsliņiem viegli atšķirami pēc garās un skrajās ziedkopas (tā nav blīva, nav vairāk vai mazāk novietota vienā plaknē), vīkaliņš nav ar sārtu nokrāsu, stublāja lapas nav šauri lineāras, lāpstveidīgas vai ovālas un olveidīgas. Stublājs nav resns un masīvs kā purva dievkrēsliņam (E. palustris).

Rather common (E. virgata) or rather rare (E. esula). Solitarily specimens and small groups in dry meadows, on the slopes of riverbanks, in dry wastes and along railways.

Довольно часто (E. virgata) или изредка (E. esula). Единичные экземпляры и небольшие группы на сухих лугах, по береговым склонам рек, в сухих сорных местах и вдоль железных дорог.

Līdzīgās sugas

  • Euphorbia esula L. (asais dievkrēsliņš)

    Ļoti līdzīgs ir asais dievkrēsliņš (Euphorbia esula L.). Dažās florās abas sugas tiek aplūkotas kopā vai tās nodala kā pasugas no Euphorbia esula (E.e. ssp. esula; E.e. ssp. tommasiniana (Bertol.) Nyman = E. virgata). Līdz ar to pievienotajā izplatības kartē tās attēlotas kopā. Savstarpēji būtiskākā atšķirības pazīme ir zieda nektārija uzbūvē: ar gariem, lineāriem radziņiem kā rīkšu dievkrēsliņam vai ar īsiem (vai pat vispār bez) radziņiem kā asajam dievkrēsliņam. Bez tam stublāja lapas visplatākās lejpus (rīkšu) vai augšpus vidus (asajam dievkrēsliņam).

Apskati citas sugas: