Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, neliels (ga 10-40 cm) dievkrēsliņu dzimtas lakstaugs. Visas auga daļas ar baltu piensulu. Stublājs stāvs, skraji apmatots vai kails, vienkāršs, retumis pamata tuvumā ir pretēju lapainu dzinumu pāris, kas atgādina zarus. Nereti no saknes attīstas vairāki stublāji. Lapas lāpstveidīgas (ga 0.8-3 cm, pl 0.5-1.5 cm), kļūst lielākas virzienā no stublāja pamata uz galotni. Lapas kāts ļoti īss, plātnes mala pamata tuvumā gluda, gals sīkzobains. Ziedkopa (plats, salikts daudzžuburonis) stublāja galotnē blīva. Vīkala lapas atgādina stublāja lapas. Augšējās vīkaliņa lapas sīkākas, eliptiskas, pa 2. Nektāriji, kas atrodas pieziedlapu (vīkaliņa) saauguma vietās, ieapaļi vai ovāli, bez radziņiem. Nektāriji zaļgandzelteni. Auglis - trīs riekstiņu skaldauglis; katrs riekstiņš gluds, ar 3 rievām. Zied no jūnija līdz augustam.
Izplatība:
Sākotnēji Vidusjūras reģiona un Āzijas suga, kas mūsdienās plaši izplatījusies visos kontinentos kā nezāle.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas dārzos, tīrumos, atmatās, nezālienēs.
Īpašas norādes:
No pārējiem dievkrēsliņiem viegli atšķirams pēc lāpstveidīgajām stublāja un vīkala lapām (citām Latvijā sastopamajām sugām lapas ovālas, vairāk vai mazāk olveidīgas, lancetiskas vai lineāras).
Common. Solitarily specimens and groups in gardens, fields, on fallow-lands and in wasty places.
Часто. Единичные экземпляры и группы в огородах, на полях и залежах и в сорных местах.
