Erysimum durum J. et C. Presl
syn. E. hieracifolium ssp. durum J. et C.Presl) Čelak.; E. marschallianum Andrz. ex M.Bieb.
- latviski: cietā pērkonene
- angliski:
- vāciski: Harter Schotendotter
- zviedru:
- igauņu: jäik harakalatv
- lietuviešu: stačiavaisis tvertikas
- krievu: желтушник твердый
Apraksts: Divgadīgs vai daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 20-70 cm) krustziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, pastīvs, klāts ar piegulošiem matiņiem, vienkāršs vai zaro maz. Stublājs līdz ziedkopai blīvi klāts ar lapām. Lapas šauri lancetiskas (ga 2-5 cm, pl 0.4-0.8 cm), pelēcīgas, mala gluda vai attāli zobaina. Ziedi blīvā ķekarā stublāja vai zaru galā. Vainags dzeltens. Pāksteņi taisni (ga 2-3.5 cm, pl 0.07-0.12 cm), pelēki, bieži piespiesti pie augļkopas ass. Irbuļa palieka ap 0.1 cm gara. Zied jūnijā, jūlijā.
Izplatība: Endēma suga Eiropas vidus un austrumu daļā stepes joslā un kaļķainās kalnu nogāzēs.
Latvijā ļoti rets adventīvs (ievazāts) augs ziemeļos no dabiskā izplatības apvidus.
Biotopi: Atsevišķi eksemplāri uz dzelzceļiem.
Īpašas norādes: Ļoti grūti nodalāma suga, ļoti līdzīga mauraglapu pērkonenei (E. hieracifolium). No mauraglapu pērkonenes atšķirama pēc šauri lancetiskām (ne lancetiskām) lapām, īsākiem pāksteņiem un pie augļkopas ass piespiestiem (nevis atstāvošiem) pāksteņiem.
Very rare. Adventive. Solitarily specimens on railways.
Очень редко. Заносной. Единичные экземпляры на железных дорогах.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.