Erysimum canescens (Roth) Rupr.
syn. E. diffusum Ehrh.
- latviski: pelēkā pērkonene
- angliski:
- vāciski: Sparrig-Schotendotter
- zviedru:
- igauņu: hallikas harakalatv
- lietuviešu: pilkšvasis tvertikas
- krievu: желтушник раскидистый
Apraksts: Divgadīgs vai daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 30-100 cm) krustziežu dzimtas lakstaugs. Viss augs klāts ar divžuburainiem matiņiem, pelēcīgs. Līdztekus auglīgiem stublājiem no sakneņa atiet arī lapaini, neziedoši stublāji. Stublājs stāvs vai pacils, šķautņains, blīvi aplapots, zaro. Ir gan rozetes, gan stublāja lapas. Rozetes lapas ar kātu, lineāri lancetiskas, to mala gluda. Stublāja lapas lineāras (ga 4-10 cm, pl 0.3-0.9 cm), sēdošas. Ziedi dzelteni, blīvos ķekaros stublāja un zaru galā. Pāksteņi slīpi atstāv no augļkopas ass, ļoti gari un četršķautņaini (ga 4-10 cm, pl ap 0.2 cm), pāksteņa kāta garums 0.5-1 cm. Arī pāksteņi blīvi apmatoti, atskaitot šķautnes, kas ir kailas. Sēklas gaišbrūnas. Zied jūnijā, jūlijā.
Izplatība: Dienvidaustrumu Eiropā un Rietumāzijā sastopama suga.
Latvijā rets adventīvs (ievazāts) augs.
Biotopi: Atsevišķi eksemplāri un grupas uz dzelzceļiem un sausās nezālienēs.
Īpašas norādes: No citām pērkonenēm, atskaitot jomoto pērkoneni (E. repandum, sk. sugas aprakstu), atšķirama pēc pelēkās nokrāsas un ļoti gariem pāksteņiem.
Rare. Adventive. Solitarily specimens and groups on railways and in dry wasty places.
Редко. Заносной. Единичные экземпляры и группы на железных дорогах и в сухих сорных местах.
Līdzīgās sugas
-
Erysimum repandum L. (jomotā pērkonene)
Ļoti līdzīga (ar gariem augļiem), ievazāta un dažas reizes ceļmalās un gar dzelzceļiem konstatēta ir jomotā pērkonene (E. repandum L.), kas plaši sastopama Eirāzijā teritorijā uz dienvidiem un dienvidaustrumiem no Latvijas. Jomotā pērkonene ir neliels (ga 10-40 cm), ļoti zarains lakstaugs ar stāvu vai pie pamata pacilu stublāju. Stublājs un lapas palēkzaļā krāsā. Stublājs blīvi klāts ar divžuburainiem matiņiem, uz lineārajām vai šauri lancetiskajām lapām ir gan divžuburaini, gan trīsžuburaini matiņi. Lapas mala attāli jomaini zobaina, zobiņi smaili. Ziedi gaišdzelteni, blīvos ķekaros stublāja un zaru galā. Kauslapas stāvas, apmēram divreiz īsākas nekā vainaglapas (ga 0.6-0.9 cm). Izziedot ķekars manāmi pagarinās. Pāksteņi gari (ga 5-9 cm, pl ap 0.2 cm), gandrīz horizontāli atstāv no augļkopas ass (līdzīgajai pelēkajai pērkonenei leņķis starp pāksteni un augļkopas asi ir šaurāks), pāksteņa kāts ļoti īss (ga 0.2-0.4 cm), resnumā neatšķiras no pāksteņa platuma (līdzīgajai pelēkajai pērkonenei augļa kāts manāmi garāks). Zied no maija vidus līdz jūlijam.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.