Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Vidēja vai liela auguma (ga 50-120 cm) vairogpaparžu dzimtas paparde. Lapu daudz, tumšzaļas, veido blīvu rozeti. Lapas kāts ar seklu rievu, resns un īss, vairākas reizes īsāks nekā plātne. Lapa pie pamata šaurāka, plūksnu daudz (līdz 40 pāri), plūksnas tuvu, blīvi, dažreiz mazliet pārsedzas. Lapas plātne divkārt plūksnaina, kopējais apveids iegareni lancetisks. Plūksnas gandrīz sēdošas, mala parasti strupi sīkzobaina. Lapas ass un kāts visā garumā ar gaišbrūniem plēkšņmatiņiem. Sporu nesēji lapas augšdaļā divās rindās gar otrās pakāpes (sīko) plūksnu vidusdzīslu. Ir plīvurs. Sporas nobriest jūlijā un augustā.
Izplatība:
Plaši izplatīta suga Eiropā, rietumu un centrālajā Āzijā, kā arī Ziemeļamerikā.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas dažādos mežos (atskaitot sausus priežu mežus) un krūmājos.
Īpašas norādes:
Dekoratīvs un ārstniecības augs.
No citām ozolpapardēm atšķirama pēc blīva lapas plūksnojuma, lapa pamata daļā acīm redzami šaurāka, kāts ļoti īss, otrās pakāpes plūksnu zobiņi strupi, plūksnu mala kopumā izskatās diezgan gluda seklā un strupā zobojuma dēļ.
Common. Solitarily specimens and groups in forests and shrubs.
Часто. Единичные экземпляры и группы в лесах и кустарниках.
