jūrmalas gumumeldrs

Bolboschoenus maritimus (L.) Palla (syn. Scirpus maritimus L.)

Bolboschoenus maritimus (L.) Palla attēls
  • jūrmalas gumumeldrs attēls
  • jūrmalas gumumeldrs attēls

latviski: jūrmalas gumumeldrs

angliski: sea Club-rush

vāciski: Gemeine Strandsimse

zviedriski: havssäv

igauniski: meri-mugulkõrkjas

lietuviski: pajūrinis liūnmeldis

krieviski: клубнекамыш морской

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Bolboschoenus maritimus (L.) Palla karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, liels (ga 40-110 cm) grīšļu dzimtas lakstaugs. Saknenis ar gumveidīgiem paresninājumiem. Stublājs stāvs, trīsšķautņains, aplapots. Lapas lineāras, ar reni visā plātnes garumā, mala paskarba. Stublāja apakšējās lapas pie pamata veido brūnganu maksti. Ziedu vārpiņas (parasti 4-10) blīvā pušķī stublāja galotnē. Katra kāta (ga 0.5-3 cm) galā 1-3 iegarenas vārpiņas (ga 1-2.5 cm), visplatākās vidū un virzienā uz galu nosmailotas. Daļa vārpiņu pušķī var būt gandrīz sēdošas. Seglapas (parasti 3-4) līdzīgas stublāja lapām, no kurām divas garākas nekā ziedkopa. Zieda plēksnes gals šķelts, vidusdaļā dzelonis. Apziedni veido 6 zobaini matiņi. Auglis - plakans, spīdīgs un tumšbrūns riekstiņš. Zied jūnijā un jūlijā.

Izplatība:

Plaši Eirāzijā un Ziemeļamerikā, tomēr pārsvarā jūru un okeānu piekrastē. Sugas ietvaros nodala daudzus zemākus taksonus.

Latvijā nevienmērīgi. Jūras piekrastē un Daugavas ielejā no grīvas līdz Aiviekstes ietekai no bieža līdz neretam; pārējā valsts daļā nav sastopams. Turpina izplatīties augšup pa Daugavu.

Biotopi:

Jūrmalas pļavas, jūras krasts, piejūras ezeru un upju palienes. Veido dažāda lieluma grupas un monodominantas audzes. Latvijā izplatās austrumu virzienā pa Daugavas ieleju. Augu sabiedrību Ass. Scirpetum maritimi raksturīgā suga, kas iekļaujas niedrāju augu sabiedrību klasē: Cl. Phragmitetea, All. Phragmition.

Īpašas norādes:

No nedaudz līdzīgajiem meldriem (Scirpus spp.) atšķirams pēc blīvā lielu vārpiņu pušķa (nevis sīkas vārpiņas veido skraju pušķi saliktā čemurveida ziedkopā).

Unequally. From common to rather rare at the sea and in lower reaches of the Daugava valley; absent in the other regions. Usually dense groups and monodominant growths in coastal meadows, on floodplains and wet sea coast.

Неравномерно. Спорадически часто до изредка по морскому побережью и в низовьях р.Даугава. Не встречается в других территориях. Плотные группы или заросли на приморских лугах, мокрых песках и разных мелководьях по побережью.

Apskati citas sugas: