Aristolochia clematitis L.
- latviski: mežvīteņu aristolohija
- angliski: Birthwort
- vāciski: Wöhnlicher Osterluzei
- zviedru: hålrot
- igauņu: elulõngjas tobiväät
- lietuviešu: paprastoji kartuolė
- krievu: кирказон ломоносовидный
Apraksts: Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 20-100 cm) aristolohiju dzimtas lakstaugs. Saknenis sazarots, ložņājošs. Stublājs stāvs, nedaudz vijīgs. Parasti vienam augam stublāji vairāki. Viss augs kails. Lapas uz stublāja pamīšus, jomaini sirdsveidīgas (ga, pl 4-12 cm), tomēr lapas mazliet garākas nekā platas. Plātnes mala gandrīz gluda, gals strups, pamats nierveida. Lapas kāts sasniedz aptuveni pusi no plātnes garuma. Ziedi pušķos pa 2-8 lapu žāklēs. Apziednis stobrveidīgs, galā mēlveida (ga 1.5-3 cm), zaļgandzeltens. Putekšņlapas 6, saaugušas ar irbuļiem. Auglis - nokarena bumbierveida pogaļa. Zied no maija beigām līdz jūlijam.
Izplatība: Eiropas suga kontinenta dienvidu, centrālajā un dienvidaustrumu daļā. Ieviesta Ziemeļeiropā.
Latvijā sens kultivēts augs, kādreizējo stādījumu apkaimē pārgājis savvaļā. Sastopama reti.
Biotopi: Veido audzes vecos parkos un to tuvumā, mežainās gravās ap pilskalniem.
Īpašas norādes: Dekoratīvs un indīgs augs.
Rare escape from cultivation. Groups in old parks, forests and ravines at the vicinities of former castle mounds.
Редкий дичающий вид. Прозрастает группами в старых парках, в лесных оврагах по близости развалин средневековых замков.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.