Nomad.lv - Tavai brīvībai

Arabis hirsuta (L.) Scop.

syn. Arabis sagittata (Bertol.) DC.

Arabis hirsuta (L.) Scop. karte
Iepriekšējā suga Nākamā suga

Apraksts: Divgadīgs vai daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 20-60 cm) krustziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, nezaro, tāpat kā lapas klāts ar vienkāršiem matiņiem. Vienam augam stublāju parasti daudz. Lapas rozetē un uz stublāja blīvi līdz pat ziedkopai. Lapas veselas, otrādi olveidīgas vai lancetiskas (ga 1-5 cm, pl 0.3-1.2 cm), rozetes lapas ar kātu, stublāja lapas sēdošas, pamats ausains, nav piespiests pie stublāja. Stublāja lapu skaits 10-30. Lapas plātnes mala zobaina, gals smails. Ziedi blīvā ķekarā stublāja galotnē, kas izziedot manāmi pagarinās. Kauslapas stāvas, zaļas (ga ap 0.2 cm). Vainaglapas baltas, garākas (ga 0.4-0.5 cm) nekā kauslapas. Augļi - pāksteņi - vertikāli (ga 2-4 cm, pl ap 0.15 cm), vairāk vai mazāk piekļauti pie augļkopas ass. Augļa vārsne ar labi redzamu vidusdzīslu. Zied maijā un jūnija sākumā.

Izplatība: Plaši Eirāzijā un Ziemeļamerikā sastopama, mainīga izskata suga, kā ietvaros nodala vairākas pasugas.

Latvijā nereti visā teritorijā.

Biotopi: Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas sausās pļavās un atmatās, smiltājos, ceļu un dzelzceļu malās.

Īpašas norādes: Pūkainā un Žerāra smiltsķērsa savstarpēji ir ļoti līdzīgas (sk. sugas aprakstu). No citiem krustziežiem līdzīgas kailajam tornītim (Turritis glabra), taču viegli atšķiramas pēc apmatota stublāja un lapām (nevis augs zilgans, kails).

Rather common (both species). Solitarily specimens and small groups in dry meadows and sandy places, on fallow-lands, roadsides and along railways.

Оба рассмотренных вида резухи нередки. Единичные экземпляры и небольшие группы на сухих лугах и залежах, в песчаных местах, по обочинам дорог и железных дорог.

Līdzīgās sugas

  • Arabis gerardii (Besser) W.D.J.Koch (Žerāra smiltsķērsa)

    Izskatā ļoti līdzīga ir Žerāra smiltsķērsa (Arabis gerardii (Besser) W.D.J.Koch; syn. A. planisiliqua (Pers.) Rchb.). Tai uz stublāja raksturīgi divžuburaini un trīsžuburaini zvaigžņmatiņi (visdrošākā atšķirības pazīme). Augļa vārsne bez manāmas vidusdzīslas. Lapas pamata austiņas smailas, piespiestas pie stublāja. Pārējās minētās atšķirības pazīmes (lielāks lapu skaits uz stublāja - līdz 50-60, garāki un šaurāki pāksteņi (ga līdz 5 cm, pl līdz 0.09 cm), blīvāka augļkopa) var palīdzēt sugas nodalīšanā no pūkainās smiltsķērsas, tomēr nav drošas pazīmes iespējamo variāciju dēļ. Sastopama līdzīgos biotopos un biežumā kā pūkainā smiltsķērsa.

Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.