dižzirdzene

Angelica archangelica L. (syn. Archangelica officinalis Hoffm.)

Angelica archangelica L. attēls

latviski: dižzirdzene

angliski: garden Angelica

vāciski: Echte Engelwurz

zviedriski: strandkvanne

igauniski: kikkaputk

lietuviski: vaistinė šventagaršvė

krieviski: дягиль аптечный

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Angelica archangelica L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs vai divgadīgs, liels vai ļoti liels (ga 0.8-2.5 m) čemurziežu dzimtas lakstaugs. Spilgti zaļš augs. Stublājs dobs, stāvs, sīkrievains, kails, sārti brūns, resns, bagātīgi zaro. Lapas vairākkārt plūksnainas, lielas (ga līdz 80 cm), plūksnas iegareni olveidīgas (ga 4-10 cm, pl 2-5 cm), gala plūksna parasti trīsdaivaina. Lapas maksts liela, uzpūsta. Lapas kāts bez rievas, bet lapas ass - ar rievu. Čemurā staru daudz (15-40), ziedu čemurs plats (Ø 10-20 cm). Vainaglapas zaļgandzeltenas. Vīkala nav. Vīkaliņa lapu daudz. Eļļas aiļu daudz, tās visapkārt auglī veido gandrīz nepārtrauktu joslu. Auglis - plati eliptisks (ga 0.6-0.9 cm) dvīņsēklenis ar spārnveidīgām malējām ribām. Zied no jūnija līdz augustam.

Izplatība:

Galvenokārt jūras tuvumā Ziemeļeiropā izplatīta suga. Nereti to attiecina pie piejūras pasugas A.a. ssp. litoralis (Fr.) Thell., nodalot no A.a. ssp. archangelica, kas izplatīta daudz plašāk Eirāzijā.

Latvijā diezgan reti piejūrā un Ventas baseina upju krastos.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un grupas, dažviet blīvas audzes palieņu pļavās, krūmāju malās un upju krastos. Raksturīga suga eitrofās augsto lakstaugu sabiedrībās piekrastēs un palieņu pļavās: Cl. Artemisietea, O. Convolvuletalia sepium, All. Angelicion litoralis.

Īpašas norādes:

Vismasīvākais Latvijā sastopamais savvaļas čemurziedis (atskaitot ievazātās latvāņa sugas). Viegli atpazīstama pēc spilgti zaļām lapām un dzeltenīgi zaļās ziedkopas, kas izceļas uz sarkanbrūnā stublāja.

Rather rare, mostly along coastline. Solitarily specimens and groups in wet meadows and sparse shrubs.

Довольно редко, преимущественно в приморье. Единичные экземпляры и группы на мокрых лугах и в кустарниках.

Apskati citas sugas: