Iepērcies internetveikalā Gandrs

Agropyron pectinatum (M.Bieb.) P.Beauv.

syn. A. cristatum (L.) P.Beauv. s.l.

Agropyron pectinatum (M.Bieb.) P.Beauv. karte
Iepriekšējā suga Nākamā suga

Apraksts: Daudzgadīgs, vidējs (ga 30-80 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Veido blīvu velēnu. Stiebrs stingrs, stāvs, aplapots. Lapas (pl 0.3-0.5 cm) zaļas vai pelēkzaļas, sarmatainas, nereti ierotītas. Stiebram mezglu maz. Lapas maksts vaļēja, mēlīte īsa (ga 0.1 cm) un strupa. Vārpā (ga ap 5 cm) vārpiņas blīvi divās rindās, vārpai ļoti raksturīgs ķemmveidīgs izskats; aptaustot tā plakana. Ķemmveidīgo izskatu piešķir no vārpas ass šaurā leņķī atstāvošās vārpiņas. Vārpiņas plēksnes lancetiskas, ķīļveidīgas, ar vienu dzīslu, pakāpeniski pāriet akotā. Ārējā zieda plēksne kaila, ar 3 dzīslām un ļoti īsu akotu. Grauda garums ap 0.4 cm. Zied jūnijā un jūlijā.

Izplatība: Eirāzijas dienviddaļā sastopama suga. Eiropas centrālajā un ziemeļu daļā rets ievazāts augs.

Latvijā rets ievazāts (adventīvs) augs.

Biotopi: Atsevišķi eksemplāri ceļu un dzelzceļu malās. Arī pamatareālā sastopama atklātās smilšainās un akmeņainās vietās, dažādos uzbērumos.

Īpašas norādes: Biežākā no Latvijā sastopamajām pavārpatām. Agropyron spp. Latvijā ir tikai adventīvi (ievazāti) augi. Ķemmveidīgā pavārpata atšķirama pēc raksturīgās ķemmveida vārpas. Pēc šīs pazīmes nekļūdīgi atšķirama no citām graudzālēm.

Rare. Casual. Solitarily specimens on roadsides and along railways. The other species A. fragile and A. desertorum are very rare in similar habitats, each found once in the 20th century.

Редко. Заносной. Единичные экземпляры по обочинам дорог и вдоль железных дорог. Другие виды пырея A. fragile и A. desertorum очень редки в похожих местообитаниях, найдены по одному разу в 20-ом веке.

Līdzīgās sugas

  • Agropyron fragile (Roth) P.Candargy (trauslā pavārpata)

    Latvijā pa vienai reizei konstatētas vēl 2 pavārpatu sugas no DA Eiropas un Vidusāzijas. Līdzīga ir trauslā pavārpata (A. fragile (Roth) P.Candargy), kam, atšķirībā no ķemmveidīgās pavārpatas, vārpa parasti ir manāmi garāka (ga līdz 15 cm), vārpa nav ķemmveidīga, jo vārpiņas vairāk vai mazāk ir jumstiņveidīgi piekļautas pie vārpas ass. Lapas ierotītas, ārējā zieda plēksne bez akota, augs lielāks (ga līdz 1 m). Latvijā ļoti reta suga, XX gs. vienreiz atrasta izgāztuvē Rīgā.

  • Agropyron desertorum (Fisch. ex Link) Schult. (tuksneša pavārpata)

    Līdzīga vārpas uzbūve (vārpiņas piekļautas pie vārpas ass) ir arī XX gs. vienreiz pie dzelzceļa Daugavpilī atrastajai tuksneša pavārpatai (A. desertorum (Fisch. ex Link) Schult.). Lapas ierotītas, cietas. Vārpiņu plēksnes ar 0.2-0.4 cm garu akotu, bet ārējās zieda plēksnes akots mazliet īsāks - līdz 0.3 cm.

  • Eremopyrum triticeum (P.Gaertn.) Nevski (kviešu eremopīre)

    Kviešu eremopīre (Eremopyrum triticeum (P.Gaertn.) Nevski, syn. Agropyron triticeum P.Gaertn.) XX gs. vienreiz konstatēta izgāztuvē Rīgā. Pamatareālā Āzijā un DDA Eiropā tā aug stepēs un solončakos. Maz līdzīga citām zināmām graudzālēm Latvijā. Viengadīgs, sīks vai neliels (ga 5-30 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Stiebrs pie pamata lauzīts, zem ziedkopas īsi apmatots. Lapas plānas, parasti īsi skarbmatainas, augšējo lapu makstis uzpūstas. Vārpas ieapaļas vai olveidīgas (ga 1-2 cm, pl 0.7-1.5 cm), blīvas. Vārpiņas gaišzaļas, kailas, katra ar 3-6 ziediem, blīvi novietotas uz vārpas ass un atstāv no tās. Ārējā zieda plēksne ar akotveidīgu smaili (ga ap 0.1 cm). Vārpiņas plēksnes lancetiskas, īlenveidīgi nosmailotas, šķautne plati ķīļveida. Auglis - sīks grauds. Zied jūnijā un jūlijā. Meklējama nezālienēs un gar dzelzceļiem.

Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.