ārstniecības ancītis

Agrimonia eupatoria L.

Agrimonia eupatoria L. attēls
  • ārstniecības ancītis attēls
  • ārstniecības ancītis attēls
  • ārstniecības ancītis attēls
  • ārstniecības ancītis attēls

latviski: ārstniecības ancītis

angliski: Agrimony

vāciski: Kleiner Odermennig

zviedriski: småborre

igauniski: harilik maarjalepp

lietuviski: vaistinė dirvuolė

krieviski: репейник аптечный

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Agrimonia eupatoria L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidējs līdz liels (ga 30-120 cm) rožu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, vienkāršs vai augšdaļā zaro, klāts ar atstāvošiem matiņiem. Lapas ar kātu, pārtraukti un pieaugoši (virzienā uz lapas galu plūksnas lielākas) plūksnaini dalītas, gala plūksna nepāra. Plūksnas eliptiskas vai olveidīgas (ga 1.5-6 cm, pl 0.8-3 cm), sēdošas, mala zobaina. Starp pamatplūksnām uz lapas ass ir sīkas starpplūksnas. Plātnes virspuse zaļa, skraji apmatota, apakšpuse pelēkzaļa, blīvi apmatota. Ziedi garā, šaurā vārpveida ķekarā stublāja (zaru) galā. Kauslapas sīkas. Vainaglapas dzeltenas (ga 0.4-0.6 cm). Ziedgultne apmatota ar cietiem, sarveidīgiem matiņiem. Sarveidīgā matiņa gals dzeloņveidīgs. Auglis - riekstiņš. Augli apņemošā ārējā matiņu rinda atstāv vai pat horizontāli atliekusies. Zied no jūnija līdz septembrim.

Izplatība:

Mainīga izskata, plaši Eirāzijā izplatīta suga, kā ietvaros nodala vairākas pasugas.

Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un grupas pļavās, krūmājos, mežmalās, ceļu malās un atklātās upju krastu nogāzēs. Raksturīga suga sausu mežmalu un nogāžu augu sabiedrībās: Cl. Trifolio-Geranietea sanguinei.

Īpašas norādes:

Diezgan grūti atšķirams no spilvainā ancīša (A. pilosa). Spilvainais ancītis ir retāks, pārsvarā sastopams valsts austrumu daļā. Ārstniecības ancītim raksturīgs skrajš lapas virspuses un blīvs apakšpuses apmatojums (nevis lapu virspuse kaila, apakšpusē apmatotas tikai lapas dzīslas), augļa ārējā malā esošo matiņu rinda atliekusies (nevis visi augļa matiņi stāvi, ieliekušies uz iekšpusi).


Atšķirības pazīmes un līdzību ar 2018.g. atrasto smaržīgo ancīti (A. procera) skatīt zemāk līdzīgo sugu sadaļā.

Common. Solitarily specimens and groups in meadows, shrubs, at the forest edges and on the slopes of riverbanks.

Часто. Единичные экземпляры и группы на лугах, в кустарниках, по лесным опушкам и береговым склонам рек.

Līdzīgās sugas

  • Agrimonia procera Wallr. (smaržīgais ancītis)

    2018.gadā Austrumlatvijā (Latgalē) un ziemeļdaļā pie Igaunijas atrasts ārstniecības ancītim ļoti līdzīgais smaržīgais ancītis (Agrimonia procera Wallr., syn. A.odorata Mill.).

    Nosaukumi svešvalodās (a: fragrant agrimony; v: Großer Odermennig; z: luktsmåborre; i: lõhnav maarjalepp; l: kvapioji dirvuolė; k: репейник пахучий).

    Tā atradums Latvijā jau sen bija sagaidāms, jo sugas līdzšinējais zināmais areāls atradās ļoti tuvu Latvijas administratīvajai robežai. Turklāt smaržīgais ancītis maz atšķiras no bieži sastopamā ārstniecības ancīša un varētu būt vienkārši dažviet nepamanīta suga. Ekoloģiski smaržīgais ancītis iekļaujas ļoti līdzīgās sausieņu augu sabiedrībās kā ārstniecības ancītis, novērojama īpaša piesaiste kaļķainām augsnēm.

    Šī ir Eiropas suga, kuras areāls plešas no Īrijas un Francijas (savrupas atradnes arī Pireneju pussalā) pāri Vidus un Austrumu Eiropai līdz Dņepras vidustecei. Ziemeļos smaržīgais ancītis sasniedz Skandināvijas pussalas austrumdaļu līdz Botnijas līcim, un galējās, visai daudzskaitlīgās un bagātīgās, atradnes ziemeļos ir Ālandu salās. Suga līdz šim nebija atrasta Igaunijā un Latvijā. Lietuvā tā sastopama vairākos reģionos, galvenokārt valsts dienvidu un austrumu daļā.

    Dažās florās to nodala kā pasugu no ārstniecības ancīša: A.eupatoria ssp. odorata (Gouan.) Hook., turklāt teritorijās, kurās abas sugas sastopamas līdzās, tās veido grūti nodalāmu hibrīdsugu A. x wirtgenii Asch. et Graebn. (syn. A.eupatoria x procera), kas arī atrasta Latgalē.

    Smaržīgā ancīša pazīmes ir: stāvs, parasti vienmēr augšdaļā zarains stublājs (ga 60-180 cm, ļoti labvēlīgās vietās līdz 200 cm), stublājs rievains, apmatots. Matiņu garums parasti sasniedz stublāja diametru. Augam nekad nav piezemes lapu rozetes (atšķirībā no ārstniecības ancīša). Lapu plūksnas lancetiskas, mala lielzobaina, apakšpuse pelēkzaļa, bagātīgi klāta ar kātainiem dziedzeriem. Saberžot lapas izteikti aromātiskas. Starpplūksnas uz lapas ass sīkas, parasti veselas. Ziedkopa – vārpveida ķekars – garš, masīvs, daudzziedains, atrodas pamatstublāja un zaru galos. Riekstiņš (katrā auglī ir viena sēkla) izteikti liels – ap 1 cm garš un plats. Virteņveidīgā augļkopā uz ass no katra zieda veidojas savrups, lejupvērsts riekstiņš ar sacietējošu ziedgultni. Auglī apakšējie matiņi augļu gatavības laikā izteikti atliekti atpakaļ. Zied no jūnija līdz septembrim.

    Manāmākās pazīmes atšķiršanai dabā no ārstniecības ancīša un sugas rūpīgākai pārbaudei iekļauj: vizuāli masīvu, lielu augumu, lielzobainas un lancetiskas lapu plūksnas (nevis zobojums salīdzinoši mazizteiktāks, nevis plūksnas eliptiskas vai olveidīgas), lapu apakšpuse ar daudziem, kātainiem dziedzeriem (nevis dziedzeru daudzums mērens, tie parasti sēdoši), lapas saberžot neparasti aromātiskas, ļoti lieli augļi (apmēram divreiz lielāki nekā ārstniecības ancītim) ar izteikti atpakaļ atliektiem apakšējiem matiņiem riekstiņu gatavības laikā.

Apskati citas sugas: