mazais tritons

Triturus vulgaris (L.)

Triturus vulgaris (L.) attēls
  • mazais tritons attēls
  • mazais tritons attēls

latviski: mazais tritons

angliski: common newt (smooth newt)

vāciski: Teichmolch, Rotbauchunke

zviedriski: mindre vattensalamander, mindre vattenödla

igauniski: tähnikvesilik

lietuviski: paprastasis tritonas

krieviski: обыкновенный тритон

Triturus vulgaris (L.) karte

Senais nosaukums:

mazā šķirzutne, abi ar lielo tritonu saukti arī: šķerzutne, ūdensķirzaka, ūdeņdrēža.

Apraksts:

Ķermeņa garums kopā ar asti 7 - 8, retāk - līdz 10 cm. Āda gluda. Mugura brūna, smilšdzeltena vai zaļganpelēka (ādas krāsa stipri atkarīga no substrāta pamatkrāsas), vēders dzeltenīgs vai bāli oranžs ar sīkiem melniem plankumiem. Tēviņam nārsta laikā uz muguras un astes attīstās nepārtraukta sekste jeb spurveida ādas kroka; uz pakaļkāju pirkstiem izveidojas peldlāpstiņas. Sekstei ir arī nozīmīga loma elpošanā, jo tritoni ūdenī elpo ne vien ar plaušām, bet arī ar ādu, un spura ievērojami palielina kopējo ādas virsmu. Astes apakšā parasti ir oranža apmale un perlamutrzila svītra ar melniem plankumiem. Mātītei nārsta laikā tikai nebūtiski paplašinās astes spura; ķermeņa krāsa nemainās.

Ekoloģija:

Pavasari un vasaru (apmēram laikposmā 20.04. - 30.06.) pavada ūdenstilpēs, izvēloties nelielus dīķīšus, lēni tekošus grāvjus vai grants karjerus. Nav pārāk prasīgs pret ūdens kvalitāti - sastopams arī diezgan stipri piesārņotās ūdenstilpēs. Aktivitāte parasti sākas, kad ūdens temperatūra sasniedz +4...+7 grādus pēc Celsija. Visā vairošanās periodā mātīte iznērš 60 - 600 ikru, parasti ap 150. Ikrus rūpīgi ietin ūdensaugu lapās. Kāpuri izšķiļas pēc 14 - 20 dienām; nākamajā dienā pēc izšķilšanās sāk baroties ar sīkiem ūdens dzīvniekiem. Metamorfoze notiek pēc 60 - 70 dienām (Latvijā parasti jūlija beigās - augustā), jaunie dzīvnieki uzreiz atstāj ūdenstilpi, un to dzīvesveids turpmāk ir tāds pats kā pieaugušajiem. To garums šajā laikā sasniedz 35 mm. Dzimumgatavība iestājas otrajā - trešajā dzīves gadā. Tritons pārtiek no sīkiem bezmugurkaulniekiem - daudzkājiem, kukaiņiem, ērcēm un citiem posmkājiem, sliekām, un gliemjiem. Ūdens dzīves fāzē tas ir aktīvs cauru diennakti, uz sauszemes - mijkrēslī un naktī. Dienā slēpjas lapu kaudzēs, bedrēs, alās, zem kritušu koku stumbriem. Bieži atrodams arī pagrabos vai malkas šķūņos. Šajās slēptuvēs parasti arī ziemo, ­sākot ar septembra beigām.

Izplatība:

visa Eiropa, izņemot Pireneju pussalu un Dienvidfranciju, sastopams arī Rietumāzijā un Rietumsibīrijā līdz Altaja kalniem, uz dienvidiem ­ līdz Armēnijai, uz ziemeļiem ­ līdz Skandināvijas vidienei. Latvijā plaši izplatīts un bieži sastopams.

Apskati citas sugas: